Jūs, kristieši, kas esat bez jebkādas vainas, vai tā nav šī iekšējās, neatkarīgās, dievišķās laimes atpestīšana, ko jūs esat centušies sasniegt ar visiem saviem darbiem un rīcību?

Jūs, musulmaņi, kas esat bez jebkādas vainas, vai tas nav šis mūžīgais iekšējais dievišķais miers, ko jūs esat vēlējušies visas savas pastāvēšanas laikā?

Vai mīlestība, līdzcietība un pazemība nav jūsu viskopīgākā dievišķā “valoda”, kas jūs visus nesatricināmi dara par patiesiem brāļiem un māsām?

Šajā dievišķajā spēkā viss stāv “rakstīts jūsu sirdīs”.

Cik daudz sāpju un ciešanu es jums netīši esmu nodarījis, būdams neticīgais... nekad man nepietiks atvainošanās vārdu!

Cik grūti jums, kas neesat ne pie kā vainīgi, ir bijis mani saprast; mani, kam savā esībā tik nepelnīti ļauts pieredzēt šo mīlestības, līdzcietības un pazemības laimi. Laimi, kas mani atbrīvoja no ticības caur zināšanu un apzināšanos.

6/5/3

pastāvēt vai būt

divas daļas jūt

“mans” vai “tavs” varbūt